Andrejs Eglītis

(21 X 1912 - 23 II 2006)

Veltījums ELJA 9. kongresam

Prologs

Skandēts Eiropas latviešu jaunatnes kongresā

1962.g. 22.augustā Līdsā, Anglijā

Caur daudzām zemju zemēm,

Caur daudzām debesīm –

Ved ceļš zu mūsu sapni,

Uz mūsu Latviju.

Un jautāsim viens otram,

Kasi ir mums Latvija ?

Tas viss, kas reiz ir bijis,

Tas viss, kas kādreiz būs.

Aizved, Dievs, aizved mūs mūsu īstās mājās,

Svešās varās elsodama, Daugava kur dzintarainā jūrā plūst,

Latvju tauta, dzelžos sieta, tumšas nāves lejās neliecas, nedz lūst.

Aizved, Dievs, aizved mūs mūsu īstās mājās.

Tikai viena vieta pasaulē mums māmuļas un tēva vietā ir –

Vējš kur miršu krūmu nemirstīgu senču pīšļos klusi škir.

Aizved, Dievs, aizved mūs mūsu īstās mājās,

Lai mēs mokas noņemam mūsu brāļiem, mūsu māsām,

Tiem, kas upurgaismā acis slēdz, nāves sviedrus noslaukām.

Pagurušos stiprinot, stipri cīņai klūstam paši.

Aizved, Dievs, aizved mūs mūsu īstās mājās,

Jauniem, kas tās nepazīst, sirds par tām nav grūta –

Lai ar sapni tēvzeme sevi mīlēt sūta,

Aizved, Dievs, aizved mūs mūsu īstās mājās.

Veltījumu ELJA 9 kongresa Līdsā (Leeds)

atklāšanā nolasīja Dagmāra Kurmiņa no Vācijas.

Dzeja publicēta:

laikraksts “Laiks” 29.08.1962

jaunatnes žurnāls “Mēs” 5 (1963)

Andrejs Eglītis Raksti 4.sēj. (2004)